Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tiešsaistes nodarbība.
Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 2. un 3.klašu skolēniem Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja tiešsaistes nodarbība.
ir kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, taču senākā pagātnē tās lietoja tikai ārsti un pavisam citu iemeslu dēļ, nekā mēs varētu iedomāties.
Kādus noslēpumus glabā ārstu un dziednieku maskas? Vai tās pasargāja pacientu, pašu ārstu, vai ir pildījušas citas neiedomājamas funkcijas? No kā, valkājot maskas, sevi pasargāja ārsti laikā, kad mikrobi vēl nebija atklāti?
Iepazīstot muzejā esošos eksponātu attēlus, tika meklētas un rastas atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, iezīmējot zinātnes lomu medicīnas vēsturē un atbildot uz jautājumu, kāpēc maska ir kļuvusi par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu.
Kopā ar skolēniem tika pārrunātas tādas tēmas, kā sabiedrība, vēsture, medicīna, dažādu kultūru īpatnības.
Atsauksmes.
Paldies par jauko un izzinošo nodarbību Valda kungam!
Jauniešiem (pēc skolēnu izvēles), kā viņus uzrunāja nodarbības vadītājs, interesi izraisīja senās maskas - mēra maska ar lielo knābi, kā putnam, šamaņu maskas. Šādas maskas viņi iepriekš nebija redzējuši, kā arī uzzināja, kam domāts šis knābis, kas ir šamaņi un kāpēc šamaņi lika maskas, kāpēc maskas tika lietotas un kāpēc tās ir vajadzīgas.
Skolēni ar interesi iesaistījās nodarbībā, uzdodot sevi interesējošos jautājumus. Visi ar interesi iesaistījās anketu aizpildīšanā atzīmējot pēc viņu domām pareizo atbildi (skolotāja Anita).
Agneses Vanagas audiostāstu sērijas "Mūzikas izlaušanās" klausīšanās.
Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros mūzikas stundu mācību saturs 1.(p)–6.klašu skolēniem tika papildināts ar Agneses Vanagas audiostāstu sērijas "Mūzikas izlaušanās" klausīšanos.
Audiostāstos galvenie varoņi ir akordeons, nošu pults un čells, kuri saprot, ka ir pamesti kādā telpā. Vai tā ir mūzikas skola? Kur ir bērni? Kā viņiem izdosies izkļūt, ko viņi satiks un ko neticamu mūzikas instrumenti uzzinās?
Rakstniecei Agnesei Vanagai ideja par stāstiem radās pandēmijas laikā, lai rosinātu bērnus "atlipt" no viedierīcēm, atpūtināt acis un rosinātu iztēli un fantāziju klausoties stāstus.
Agnese Vanaga ir stāstu autore un arī balss audioierakstā, bet skaņu celiņu un vairāk nekā 10 mūzikas instrumentus ir ierakstījis un mūziku komponējis mūziķis Kārlis Auzāns.
Pēc audiostāstu noklausīšanās skolotājai Ingai un bērniem lieliskas pārdomas, atziņas un vērojumi.
Interesanta un neparasta pieredze, piemēram, zāģis, kā mūzikas instruments (nākamajā nedēļā skolēniem piedāvāšu noskatīties video ar zāģi, kuru spēlē Adriano Fernandezs). Pabūt ar sevi un savām domām, jauna klausīšanās pieredze, fantāzija un iztēle. Zināšanu pārbaude un pārliecināšanās par saviem pieņēmumiem. Iedrošinājums. Domāju, ka noderētu arī klases stundās, latviešu valodā, dabaszinībās (vienam vārdam iespējami dažādi skaidrojumu – lociņš (mūzikā minam mīklu: ķēves aste dzied), sīpollociņš), varbūt pat matemātikā (skolotāja Inga).
Neparastākais instruments - metāla bļodu bungas laukos. Galvā skan melodija, to pēc tam pieraksta uz papīra (Lauris).
Domāju, ka zāģi dažreiz var izmantot kā mūzikas instrumentu. Mūzika sākas galvā, tad to pieraksta uz papīra (Martins).
Ja klusums, tad sāku dziedāt. Komponēšana, kad instrumentus noliek aplī (Elza).
Es būtu ģitāra, jo var atskaņot smago roku vai romances. Zāģis – mūzika ir bezizmēru iespēju pasaule, ko pierāda veiksmīgi mēģinājumi to radīt praktiski ar jebko. Mūzikas komponēšanai, ja tā notiek uz nošu lapas, ir jābūt ļoti precīzai, bet pat tad, ja šis skaņdarbs tiek pareizi uzrakstīts, tas tomēr var tikt izpildīts dažādāk (Ralfs).
Es būtu vijole, jo tad būtu uz skatuves (Kristers).
Zāģis nav mūzikas instruments, bet ar to var taisīt dažādas skaņas. Neparastas man liekas ērģeles. Viņas ir ļoti ļoti milzīgas un skan ļoti skaļi un iespaidīgi. Komponēt mūziku ir ļoti grūti (Gabriels).
Komponists rada skaņu klausoties, kas notiek apkārt un rada mūziku (Gabriela).
Mūzika nāk no dvēseles, to pieraksta ar notīm (Artis).
1. Izdomā mūziku; 2. Uzraksta; 3. Spēlē (Matīss).
Klusumu aizpildu ar pārdomām. Komponēšana notiek uz nošu lapas (Toms M.).
Sākas viss no melodijas, ko tu izdomā (Līze).
Klusumā es dungoju. Zāģis nav mūzikas instruments, bet var mēģināt izmantot. Neparastākais instruments ir zāģis un glāzes. Talantīgi cilvēki rada mūziku, piem., Raimonds Pauls! (Lauris)
Klusumā es guļu un klausos "Mežrozīti". Sacerot visas skaņas saliek kopā, piemēram, pulksteni, akordeonu un vijoli (Santa).
Neparastākais instruments: glāžu skaņa, jo skan, kā tamburīns. Mūzika nāk no dvēseles un pieraksta ar notīm (Artis).
Vijole skan burvīgi. Dziesmai sacer vārdus un pieraksta notis (Raivo).
Ar izvēles, emocijām, sajūtu un zināšanu mūzikā palīdzību (Alekss).
Uzzīmē notis un nospēlē (Elizabete).
Ja es būtu mūzikas instruments, es būtu ļoti populārs un skanīgs. Manī klausītos ļoti daudz cilvēku, kam patīk mūzika. Manuprāt, zāģis brīžiem var būt par mūzikas instrumentu, kad spēlē ar vijoles nūjiņu. Neparastākais – matu ķemme ar foliju (Sanita).
Neparastākais mūzikas instruments - baznīcu zvani. Skan bing, bing... (Marks).
Elektriskā ģitāra, jo man patīk tās skaņa. Aizpildu klusumu runājot ar cilvēkiem. Glāžu mūzika, jo skan skaisti. Mūziku komponē domājot (Antons).
Man patīk klusumā gulēt. Klusumu aizpildu ar skaļu mūziku un datorspēlēm. Zāģis nav mūzikas instruments, jo ar to zāģē kokus un malku. Neparastākais instruments ir flauta. Viņas tembrs ir maigs, dziedošs, dvēseli uzrunājošs (Krists).
Komponēšana notiek ar nošu rediģēšanu (Jānis).
Man patīk klusums, bet ne visos laikos, spēlēt azarta kārtis ar mierīgu labsajūtu. Zāģis nav mūzikas instruments. Harmonikās man pašam patīk tās skaņas, ir klusākas un skaļākas. Mūzikas komponēšana notiek uz nošu lapas to visu sarakstot. Tas notiek vienatnē (Ilmārs).
Es būtu bungas, jo es varētu spēlēt skaļu mūziku koncertā (Ralfs).
Manuprāt, tam, kurš komponē mūziku ir jābūt mūziķim (vismaz jāzina notis). Saliekot notis noteiktā secībā, komponists izveido skaņdarbu (Kristians).
Zinātniskā teātra "Laboratorium" nodarbība.
Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 5.–9.klašu skolēniem zinātniskā teātra "Laboratorium" nodarbība.
5.–9.klašu skolēniem notika tiešsaistes nodarbība "Zinātnes un mākslas krustpunkti", ko realizēja zinātniskais teātris "Laboratorium".
Vai zinātne ir māksla? Mākslinieks ir vai nav zinātnieks? Mākslai ir kāds sakars ar zinātni, vai šādas saiknes nav? Vai mākslu var radīt bez zināšanām? Vai zinātne ir radošs process?
Šādi jautājumi cilvēku prātus ir nodarbinājuši vienmēr. Ar "Laboratorium" speciālistu palīdzību mēģinājām rast atbildes. Paldies viņiem par iespēju ieskatīties filmas "Dvēseļu putenis" specefektu radīšanas aizkulisēs, lai rezultātā skatītāji varētu baudīt mākslu!
Atsauksmes.
Bija interesanti dzirdēt piemērus tieši no filmas "Dvēseļu putenis", jo visi esam to noskatījušies. Neko nezināju par mākslīgā sniega taisīšanu. Nezinu, vai noderēs stāstītais, varbūt svinot helovīnu (Keita).
Lielāko daļu biju jau dzirdējis un mani nekas nepārsteidza (Mārtiņš).
Daudz trikus zināju, bet vienalga bija interesanti. Gribētos dzirdēt kādus apmānus vēl var uztaisīt (Aleksis).
Dažas vielas nesadzirdēju, bet bija arī bīstamas. Nezinu, vai to mēģināšu darīt. Filmā tas izskatījās ļoti īsti. Skatoties interesantu filmu, ir grūti reizē domāt par specefektiem. Visu kopā uztver par patiesību (Ričards).
Man ļoti labi patika. Likās, ka ātri pagāja stunda. Labi jāzina ķīmija (Dainis).
Man patika un bija interesanti. Par asins taisīšanu zināju. Nezinu, kur tas man noderēs, bet bija interesanti (Aivis).
Atšķirībā no 9.a klases gudrīšiem es nezināju neko par šādu efektu veidošanu. Noskatījos ar lielu aizrautību (skolotāja Elita).
Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 1.p.-4.klašu skolēniem cirka izrāde "Panto cirks".
Iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros 1.p.-4.klašu skolēniem bija iespēja noskatīties cirka izrādes "Panto cirks" video un iesaistīties pantomīmas meistarklasē. Zemāk apkopotas skolēnu atsauksmes par redzēto cirka izrādes video PDF formāta failā.
Informatīvais materiāls (PDF, 804.0KB, 15.04.2021.).